Vēsture

Vēsture
 
1991. gada 2. martā Aizkrauklē tiek atvērta mākslas studija, kurā uzņemti 30 audzēkņi. Studijas skolotājas: Taiga Kalvišķe un Inese Dembovska. Nodarbības notiek Aizkraukles 2. vidusskolas telpās. Skolēni mācās zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju un veidošanu.
 
1992. gada 4. janvārī tiek nodibināta Mākslas skola. Skolas direktore – Taiga Kalvišķe. Mākslas studijas skolēni nu mācās mākslas skolā, lai gan skolai savas ēkas vēl nav. Stundas notiek divās maiņās gan 2. vidusskolā, gan profesionāli tehniskajā vidusskolā. Mākslas skolā ir ap 70 audzēkņu – sagatavošanas klasē un piecās mācību klasēs. Pamazām arī skolotāju kolektīvs ir paplašinājies, Skolā strādā arī – Ināra Zenfa, Irēna Skudra, Daina Zariņa, Dzintra Cepure, Aldis Dobenbergs, Laimnesis Bruģis un Arvīds Ozols. Līdz ar jaunu pedagogu piesaisti, tiek paplašināts arī apgūstamo mācību priekšmetu klāsts.
 
 
1992. gada 21. decembrī beidzot varam sākt apgūt paši savas skolas telpas – Spīdolas ielā 1 – bijušajā mūzikas skolā.
 
 
1993. gadā Aizkraukles Mākslas skola atver klases Koknesē un Jaunjelgavā. Koknesē pie skolotāja A. Dobenberga mācās 15 audzēkņi. Jaunjelgavā mācības uzsāk 20 skolēni skolotājas Rasmas Rinkēvičas vadībā.
 
1994. gada 13. – 14. maijā Mākslas skola organizē ikgadējo Latvijas mākslas skolu festivālu – konkursu – skati. Tēma – „Mīti. Leģendas. Pasakas.”
 
 
 
 
 
 
 
 
1994. gadā 21. maijā pirmais Mākslas skolas izlaidums, skolu pabeidz pirmie 19 skolēni.
 
 
1995. gadā skolai tiek izbūvēts mansards.
 
 
1995. gada novembrī delegācija no mākslas skolas, kopā ar Baumaņu ģimenes ansambli un pilsētas domes izpilddirektoru J. Puriņu, dodas uz Epšteinu, Vācijā. Sadraudzība iesākās ar Silviju un Franci Fluhiem, kuri dzīvo Epšteinā, bet Latvijā meklēja savas dzimtas saknes. Silvija Fluha ir Rīgas rātskunga pēctece - viņas vecvectēvs bijis Rīgas rātskungs Kerkoviuss un vecvecmāmiņa izcila gleznotāja, kurai Vācijā, Frankfurtē mākslas muzejā atvēlēta vesela galerija. Mākslas skola saņēma oficiālu uzaicinājumu no Epšteinas rātes doties uz Epšteinu, lai sadarbībā ar vācu kolēģiem, piedalītos Aizkraukles Mākslas skolas audzēkņu un pedagogu darbu izstādē. Tā Fluhi un citi epšteinieši kļuva par mākslas skolas draugiem.
 
 
 
 
 
 
 
1997. gadā skola svin savu 5 gadu jubileju.
 
 
1999. gadā valsts mākslas skolu festivālā – konkursā Jēkabpilī Aizkraukles mākslas skola iegūst 1. vietu, lieliski pierādot sevi gan metodiskajā darbā, gan varēšanā ādas apstrādē, zīda apgleznošanā un batikā.
 
Tiek atvērta Teātra klase - mācību priekšmeta „Mākslas valodas pamati” programmas ietvaros. Režisora Jura Kalvišķa un horeogrāfes Unas Stakles vadībā teātra klases skolēniem tiek dota iespēja mācīties - aktiera meistarību, skatuves mākslas valodu – runu un skatuves kustību – neverbālo skatuves valodu. Tā sekmējot audzēkņu veidošanos par brīvām, radošām, atraktīvām personībām. Skolēniem ir iespēja apgūt saskarsmes kultūras principus caur skatuves valodas prizmu un attīstīt iztēles spējas.
 
 
 
Una Stakle
Juris Kalvišķis
 
2000. gadā beidz pastāvēt Kokneses klase.
 
2002. gadā skolai ir apaļi 10 gadi!
 
 
 
 
 
 
 
 
2003. gadā skola iegūst savu karogu. Karoga meta autore – Taiga Kalvišķe, ieceres realizētāja, bijusī audzēkne – Linda Možeika.
 
 
2004. gadā tiek atvērta Aizkraukles mākslas skolas klase Skrīveros, kurā sāk mācīties 25 audzēkņi skolotājas Ilzes Možeikas vadībā.
 
 
2006. gadā, pēc lēmuma no „augšas”, Skrīveru klase tiek pievienota Skrīveru mūzikas skolai.
 
2006. gadā Mākslas skola svin savu 15 gadu jubileju.
 

2012. gadā Mākslas skola svin 20 gadu jubileju, izveidojot retrospektīvu audzēkņu darbu izstādi muzejā "Kalna ziedi".